Kas es esmu — un kāpēc šis skrējiens ir svarīgs
Mani sauc Maksims Papušs. Man ir 45, un es neesmu profesionāls sportists. Es sāku skriet veselības dēļ un lai nomestu svaru. Ilgu laiku biju pārliecināts, ka skriešana — tas «nav mans». 😅
Pirms trim gadiem es knapi varēju noskriet 2 km bez apstāšanās. 🙃
Bet es turpināju. Lēni skrējieni. Mazas uzvaras. Soli pa solim.
Es iemācījos skriet bez traumām. Praktizēju tabatu, atteicos no alkohola, samazināju cukuru un miltu ēdienus, sāku rūdīties, elpoju pēc Vima Hofa metodes. Es pētīju. Eksperimentēju. Trenējos pat tajās dienās, kad negribējās vispār.
Ar laiku es nometu gandrīz 30 kilogramus. Uzkačāju izturību. Nostiprināju veselību.
Un tagad, 45 gados, jūtos spēcīgāks nekā 20. 💪🔥
Šis skrējiens ir mans veids pateikt paldies savai ģimenei — mammai, sievai, bērniem, brālim, tuvākajiem draugiem un daudziem foršiem cilvēkiem manā dzīvē (👋 Dinex) — par to, ka viņi man noticēja agrāk, nekā es pats līdz galam noticēju. ❤️
Ja šī lapa iedvesmos kaut vienu cilvēku sākt (vai sākt no jauna) — tad tas bija tā vērts.


Tas ir par pastāvību.

